Pacientu tiesības aptver plašu normatīvā regulējuma kopumu. Pēdējos gados notikusi strauja pacientu tiesību attīstība, kas galvenokārt veicinājusi pāreju uz arvien lielāku pacienta autonomiju – tiesībām saņemt pilnīgu informāciju, pieņemt lēmumus attiecībā uz ārstniecību, kas ārstam nozīmē arvien mazākā mērā īstenot aizbildniecisko pieeju attiecībā uz pacientu. Līdz  ar  nemitīgām  izmaiņām  normatīvajā  regulējumā  dažkārt  ārstniecības  iestādes  un  ārstniecības personas var nebūt savlaicīgi informētas par jaunākajām izmaiņām tiesību aktos, jo  to  primārais  mērķis  darbā  ir  veselības  aprūpes  īstenošana. Tāpēc ir nepieciešams nemitīgi informēt ārstniecības personas un īstenot dažādus pasākumus informācijas saņemšanai. Ņemot vērā sniegto konsultāciju un saņemto sūdzību daudzumu, kā arī statistiku vadoties pēc konsultāciju tēmām, secināms, ka pacientu tiesību pilnvērtīgai ievērošanai, ir nepieciešami uzlabojumi, kas ir iespējami sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm – gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām. Kā  arī  būtiska  nozīme  pacientu  tiesību ievērošanā  ir  ārstniecības  pakalpojumu  pieejamība,  par  ko  sūdzības  tiek  saņemtas  bieži  un vērtējot šo sūdzību kopumu, vērojams, ka cēlonis ir finansiālā nepieejamība, iedzīvotāju sociālā un  materiālā  stāvokļa  dēļ.  Līdz  ar  to  secināms,  ka  valstij  nepieciešams  veidot  tādu  veselības aprūpes sistēmu, kurā veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī iedzīvotājiem, kuriem tie šobrīd nav pieejami to materiālo apstākļu dēļ. Vērojami neskaidri pacientu tiesību piemērošanas nosacījumi kā rezultātā rodas sarežģījumi ar atsevišķu tiesību normu piemērošanu, piemēram, medicīniskās palīdzības minimuma apjoma noteikšana.

Ar pilnu ziņojuma saturu var iepazīties šeit

Sagatavotais ziņojums tika izmantots diskusijā par nozares normatīvo aktu regulējumu. Diskusijā piedalījās nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tika diskutēts vairāk koncentrējoties uz reto slimību pacientu tiesībām un aprūpes problēmām. Diskusijas laikā tika lemts par sekojošiem priekšlikumiem:

  1. Veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos un ierakstīt likumā (Ārstniecības vai Pacientu tiesību likumā) to, kas ir reta slimība saskaņā ar 1999.gada 16.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) nr. 141/2000 „Par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai”- retā slimība ir dzīvību apdraudoša vai hroniski novājinoša slimība, kas skar ne vairāk kā 5 no 10 tūkstošiem personu Latvijā.
  2. Izstrādāt valstī Reto slimību reģistru, iekļaujot tajā konstatētās diagnozes un saistot to ar saslimušo personu datiem, lai varētu izsekot naudas plūsmas patēriņam par katru pacientu.
  3. Nacionālo Reto slimības plānu nākamajam plānošanas periodam 2016.-2017.gadam apstiprināt Ministru kabineta sēdē un plānot to ar kvantitatīvo rezultātu ietveršanu un konkrētu finansējumu katrai aktivitātei.
 

Publikācija sagatavota projekta „Aktīvas pilsoniskās sabiedrības veicināšana veselības nozarē, „Latvijas Pacientu un veselības nozares nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” un atbalsta rīku izveide” ietvaros. Projekts īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas “NVO fonds” apakšprogrammas “NVO darbības atbalsta programma” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

Atpakaļ