Pacientu tiesības aptver plašu normatīvā regulējuma kopumu. Pēdējos gados notikusi strauja pacientu tiesību attīstība, kas galvenokārt veicinājusi pāreju uz arvien lielāku pacienta autonomiju – tiesībām saņemt pilnīgu informāciju, pieņemt lēmumus attiecībā uz ārstniecību, kas ārstam nozīmē arvien mazākā mērā īstenot aizbildniecisko pieeju attiecībā uz pacientu. Līdz ar nemitīgām izmaiņām normatīvajā regulējumā dažkārt ārstniecības iestādes un ārstniecības personas var nebūt savlaicīgi informētas par jaunākajām izmaiņām tiesību aktos, jo to primārais mērķis darbā ir veselības aprūpes īstenošana. Tāpēc ir nepieciešams nemitīgi informēt ārstniecības personas un īstenot dažādus pasākumus informācijas saņemšanai. Ņemot vērā sniegto konsultāciju un saņemto sūdzību daudzumu, kā arī statistiku vadoties pēc konsultāciju tēmām, secināms, ka pacientu tiesību pilnvērtīgai ievērošanai, ir nepieciešami uzlabojumi, kas ir iespējami sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm – gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām. Kā arī būtiska nozīme pacientu tiesību ievērošanā ir ārstniecības pakalpojumu pieejamība, par ko sūdzības tiek saņemtas bieži un vērtējot šo sūdzību kopumu, vērojams, ka cēlonis ir finansiālā nepieejamība, iedzīvotāju sociālā un materiālā stāvokļa dēļ. Līdz ar to secināms, ka valstij nepieciešams veidot tādu veselības aprūpes sistēmu, kurā veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī iedzīvotājiem, kuriem tie šobrīd nav pieejami to materiālo apstākļu dēļ. Vērojami neskaidri pacientu tiesību piemērošanas nosacījumi kā rezultātā rodas sarežģījumi ar atsevišķu tiesību normu piemērošanu, piemēram, medicīniskās palīdzības minimuma apjoma noteikšana.
Ar pilnu ziņojuma saturu var iepazīties šeit
Sagatavotais ziņojums tika izmantots diskusijā par nozares normatīvo aktu regulējumu. Diskusijā piedalījās nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tika diskutēts vairāk koncentrējoties uz reto slimību pacientu tiesībām un aprūpes problēmām. Diskusijas laikā tika lemts par sekojošiem priekšlikumiem:
- Veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos un ierakstīt likumā (Ārstniecības vai Pacientu tiesību likumā) to, kas ir reta slimība saskaņā ar 1999.gada 16.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) nr. 141/2000 „Par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai”- retā slimība ir dzīvību apdraudoša vai hroniski novājinoša slimība, kas skar ne vairāk kā 5 no 10 tūkstošiem personu Latvijā.
- Izstrādāt valstī Reto slimību reģistru, iekļaujot tajā konstatētās diagnozes un saistot to ar saslimušo personu datiem, lai varētu izsekot naudas plūsmas patēriņam par katru pacientu.
- Nacionālo Reto slimības plānu nākamajam plānošanas periodam 2016.-2017.gadam apstiprināt Ministru kabineta sēdē un plānot to ar kvantitatīvo rezultātu ietveršanu un konkrētu finansējumu katrai aktivitātei.
Publikācija sagatavota projekta „Aktīvas pilsoniskās sabiedrības veicināšana veselības nozarē, „Latvijas Pacientu un veselības nozares nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” un atbalsta rīku izveide” ietvaros. Projekts īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas “NVO fonds” apakšprogrammas “NVO darbības atbalsta programma” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
