• Vai Pacientu Ombuds palīdz tikai pacientiem?

Nē, Pacientu Ombuds palīdz rast atbildes uz jautājumiem kā pacientiem, tā arī ārstniecības personālam. Pacienti un medicīnas darbinieki pie mums var vērsties ne tikai ar sūdzībām vai jautājumiem, bet arī ar ierosinājumiem un labām atsauksmēm.
  • Kādos gadījumos Pacientu Ombuds tiešā veidā piedalās problēmas risināšanā?

Pacientu Ombuda darbinieki tiešā veidā piedalās sūdzības vai konflikta risināšanā, ja tā ir saistīta ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, jo ar to ir noslēgts sadarbības līgums. Citu Latvijas ārstniecības iestāžu pacientiem un darbiniekiem tiek sniegtas konsultācijas, kā labāk rīkoties, lai rastu risinājumu.

  • Vai Pacientu Ombuds konsultē arī citu ārstniecības iestāžu klientus?

Protams, Pacientu Ombuds var konsultēt ikvienas Latvijas ārstniecības iestādes pacientus un darbiniekus. Mums var zvanīt, sūtīt vēstuli pa pastu vai pa e-pastu, kā arī pierakstīties uz klātienes konsultācijām.

  • Vai Pacientu Ombuds kādas augstākas valsts iestādes pakļautībā?

Nē, Pacientu Ombuds ir neatkarīgs nodibinājums – nevalstiska organizācija, kura aktīvi sadarbojas visiem veselības aprūpes dalībniekiem.

  • Vai Pacientu Ombuds izskata medicīnas kvalitātes jautājumus?

Nē, Pacientu Ombuds neizvērtē ārstniecības medicīnisko pusi, bet nodarbojas ar saskarsmes un likumiskajiem jautājumiem. Ar šo jautājumu vērtēšanu nodarbojas Veselības Inspekcija.

  • Vai Pacientu Ombuds var palīdzēt pierakstīties pie ārsta bez rindas?

Pacientu Ombuda funkcijās neietilpst pacientu ātrāka pierakstīšana pie ārsta. Katrā slimnīcā pastāv noteikta sistēma, kādā veidā notiek pierakstīšanās uz pakalpojumiem, bez tam gaidīšanas laiks bieži vien ir atkarīgs no valsts finansējuma apjoma kādai no procedūrām. Pacientu Ombuds var palīdzēt izprast šo sistēmu un informēt cilvēkus, ar ko viņiem jārēķinās.

  • Kāpēc bieži vien rindas pie kāda speciālista vai uz izmeklējumiem ir tik garas? Esmu dzirdējis – ja cilvēks var par to samaksāt pats, tad pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk?

Valsts ir noteikusi finansējuma apjomu gadā, tā saucamās, kvotas katram ārstam un izmeklējumu veidam. Šīs kvotas tiek sadalītas pa mēnešiem, lai zinātu, cik valsts apmaksātos pacientus speciālists mēnesī var pieņemt. Tā kā visus pacientus pieņemt noteikto kvotu apjomā nav iespējams, ir arī paralēla rinda cilvēkiem, kas par apmeklējumu maksā paši, un šī rinda ļoti bieži ir daudz īsāka, līdz ar to vizīte ir drīzāk kā valsts apmaksātajiem pacientiem.

Šādi noteikumi attiecas arī uz apmaksāto dienu daudzumu stacionāros. Tā dēļ rodas neizpratne, kāpēc pacients nevar tikt ievietots stacionārā, lai gan brīvas vietas tajā ir. Pacientam ir jāapzinās, ka ikvienai ārstniecības iestādei, kura ir līgumattiecībās ar valsti, ir noteikts daudzums valsts piešķirto resursu, kurus tā nevar pārsniegt.

  • Kādas ir iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un zāles, ja man tam nepietiek naudas?

Ir vairākas iespējas, kur meklēt palīdzību šādos gadījumos:
  • Pārrunāt situāciju ar ārstniecības iestādes administrāciju par iespēju sastādīt samaksas plānu tā, lai par pakalpojumu nav jāmaksā vienā reizē, bet to var darīt pa daļām;
  • Vērsties savā pašvaldībā un uzzināt, vai tā var piedāvāt finansiālu atbalstu;
  • Ja cilvēkam pienākas trūcīgā statuss, nokārtot to caur tuvāko Sociālo dienestu, jo tad par ārstniecības pakalpojumiem jāmaksā tikai 50% apjomā;
  • Atsevišķos gadījumos var palīdzēt Veselības norēķinu centrs (bijusī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA)), piemēram, ja cilvēka dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešamie medikamenti ir ļoti dārgi, bet nav kompensējamo zāļu sarakstā.

  • Kur var uzzināt kārtību, kādā saņemt invaliditātes grupu? Kādi dokumenti ir nepieciešami?

Daļu informācijas var sniegt pacienta ģimenes ārsts, bet vislabāk vērsties Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK), kura arī ir tā iestāde, kura piešķir invaliditātes grupu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 650, persona vai viņas likumiskais pārstāvis ārstu komisijai iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu, iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams iesniegt papildus dokumentus, kuri apliecina personas veselības stāvokļa traucējumus.

  • Kur var uzzināt informāciju par kompensējamiem medikamentiem?

Informāciju par kompensējamām zālēm ir iespējams uzzināt  Veselības ekonomikas centrā. Ja ir nepieciešama informācija par zāļu pieejamību Latvijā, tad šis jautājums attiecas uz Zāļu valsts aģentūru.

  • Vai Pacientu Ombuds sniedz izziņas par medicīnas pakalpojumu cenām?

Dažādās ārstniecības iestādēs cenas var atšķirties un maksājumu var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, vai pacientam ir nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista, vai viņam ir apdrošināšanas polise u.tml. Tāpēc Pacientu Ombuds nevar sniegt precīzu informāciju par dažādām pakalpojumu cenām. Visprecīzāk pakalpojumu cenu varēs pateikt ārstniecības iestādes izziņas, kases darbinieki, ārstējošais ārsts vai attiecīgās slimnīcas nodaļas vecākā māsa. 

  • Ko man darīt, ja ārsts nepasaka, cik ilgi būs kāda procedūra vai kas man jāievēro pēc tās?

Noteikti jāuzdod visi neskaidrie jautājumi tieši vizītes vai procedūras laikā. Pacientam pašam aktīvi jāpiedalās savā veselības aprūpes procesā un jājautā medicīnas personālam visas neskaidrās lietas. Tāpat ieteicams ir sagatavoties pirms vizītes vai procedūras, pārdomājot jautājums, kas varētu būt svarīgi pašam pacientam, vai kas rada šaubas. Ja neizdodas informāciju iegūt tam paredzētajā brīdī, tad var jautāt māsiņai, vai kādam citam speciālistam, protams, var atkārtoti vērsties pie sava ārstējošā ārsta, lai precizētu neskaidro. Padomus, kā labāk sagatavoties vizītei pie ārsta, varat atrast šeit.

Atpakaļ